Esmu skaņu sieviete, ar skaņām dodu, ar skaņām jūtos brīva un piepildīta. Skaņas, kad tās sanāk melodijā, tās ved, plūst kā strauts. Glāstot, tās tek maigā dejā, kuras beigas ir noslēpumainas un neredzamas. Tajās mīt avota atmiņa, dziļuma būtība. Mūzikā nav atnākšanas, ir tikai procesi, nemitīga momentu savīšana, klātbūtne, pārlaicīgums.
Ar mūziku izpaužu savu dziļāko realitāti, bet tajā pašā laikā meklēju klusumu, kur mana balss var atgriezties un no kuras atdzimt. Es gribu glāstīt un vadīt ar mūziku, dot gultni plūsmai, dot skaņu avotam. Nevirzīties fiziska mērķa virzienā, bet drīzāk uz dzīvesveidu, tagadni, klātbūtni, kur mēs varam satikties citā kvalitātē, ārpus materiālās realitātes.
Esmu ceļojusi uz Granadu, Ņujorku, Meksiku un Indiju, lai dotu un atvestu. Ceļojumos es mūzikas valodā izteicu balsi tam, kas es esmu. Laika gaitā man ir nācies saskarties ar daudzām grūtībām, kas pamazām ir kļuvušas par tādu Réku, kāda esmu tagad.
Kad manā ceļā ripo šķērslis, es vienmēr sev atgādinu, ka man ir divas izvēles: atpazīt iespēju grūtībās vai saskatīt grūtībās grūtības. Izvēlos pirmo un tikmēr lasu savu mantru, izrunājot savas vēlmes: “lai brīnums un veiksme pavada mani ceļojumā”.
Réka Fodora